daciite1.jpg (19321 bytes) Mans darbs jau gadus astoņus pārsvarā ir saistīts ar sēdēšanu pie rakstāmgalda un sausu, lietišķu dokumentu sagatavošanu, pārrakstīšanu un noformēšanu, kā noprotat - valsts iestādē.

Bet....

Kā vēja dzīti mākonīši,
Tā manas domas tālu skrien,
Pēc kaut kā cēla, nezināma
Sirds ilgojas, sirds ilgojas
Ed.Veidenbaums

Un vēl... kārojas, lai vārdiņš, kurš tiek uzklabināts uz ekrāna, skanētu kā maziņš zvārgulītis un smaidītu kā tāds nerātns sauleszaķēns... :)) Kopš pagājušā rudens, iepazīstoties ar i-netu un, kā jau azartiskam cilvēkam pienākas, iekritu... Pamodos, aizvējā kādā Pilnīgi Neatkarīgā Iekšpagalmā mīlīgu un jauku cilvēku pulciņa vidiņā... Un sajūtas tieši tādas kā mazajai Dacītei šamajā bildītē. Nu jau šī ir daļa no manas dzīves, ar cilvēkiem, kurus gribas uzrunāt par draugiem...

Niks Astra radās nejauši, kādas sarunas laikā, fantazējot par tālajām zvaigznēm, mazām un lielām. Pirms tam bija lielie nika meklējumi, nu beidzot viņš pats ir atnācis pie manis....

Dace   astrinsh@navigators.lv 
Var jau būt, ka ir muļķīgi aprakstā par sevi, izmantot tieši bērnības fotogrāfijas, bet šī man ir īpaši mīļa. Un ar to es gribēju pateikt, ka piedrazotā un apgānītā pasaulē, vajadzētu saglabāt tās tīrās un naivās bērnības sajūtas un varbūt nedaudz bezrūpības un mīļuma vienam pret otru. Un žēl, ka Pagalms, kas sākotnēji bija kā tāda neliela fantāziju sala, šobrīd jau ir politizēts un huliganizēts.
 
Apsveikumi dzimumdieniņā