Katram gadās brīvāks brīdis pie kompjūtera un daži to pavada ložņājot tīklā. Tā arī man reiz sanāca nejauši ieklīst Parka Sarakstē. Ienācu un paliku. Un līdz šim nav nācies to nožēlot... Man patīk cilvēki, kas šeit mīt, patīk pats process kā tāds. Neskatoties uz to, ka kādam varbūt tas vairāk izskatās pēc kaitīga ieraduma.

Bieži dzirdu jautājumu, ko nozīmē grūti izrunājamā burtu kombinācija FX. Nāksies atzīties, ka šo vardiņu izvēlējos bez kāda slēpta zemteksta. Sākumā - kā ātri un ērti rakstāmu, bet vēlāk, kad visi jau pieraduši, bija par vēlu mainīt. Turklāt pateicoties kādam Pagalma iemītniekam tas ieguvis tīri pieņemamu latviskojumu - eff-iksis.

No Iekšpagalma brīvajā laikā atsaucos uz vārdu Guntars un mēģinu pelnīt dienisķo maizīti ar to, ko citimēdz lepni dēvēt par datorgrafiku. Neciešu, ja kāds mēģina mani nolamāt par mākslinieku. Gandrīz piecus gadus mācījos par programmētāju un kopš tiem laikiem palicis ieradums eksperimentēt un mēģināt pierunāt kompjūteru strādāt tā, kā man to gribētos. Diemžēl gadās arī "letāls" rezultāts.

Retajos brīžos, kad neesmu darbā, mācu dēlam braukt ar velosipēdu un meitai - staigāt. Patīk automašīnas - neiedziļinoties tehniskās niansēs, bet vienkārši priecājoties par veiksmīgām līnijām un formu. Patīk klausīties vismaz desmit gadus vecu mūziku - īpaši nešķirojot pēc žanra, bet ļaujoties konkrētā mirkļa noskaņai.

Guntars