Bija tāda anekdote par bārā raudošu jauno krievu.
Viņam jautāja kas tad noticis.
- Ugunsgrēkā cieta mana bibliotēka un abas grāmatas sadega!!!
- Nu nekas, nopirksi jaunas.
- Jā, bet vienu no tām es nebiju paspējis izkrāsot....

Mana dzīve paiet pie datora. Un, protams, arī hobijs ir attiecīgs: kad līdz nāvei ir apnikušas datu struktūras, faili, objektorientētā sistēmanalīze, piekasīgi priekšnieki, degoši termiņi, haotiski klienti un citas ar manu profesiju saistītās kataklizmas, es līdzīgi tam jaunbagātniekam nodarbojos ar izkrāsošanu. Es ņemu kādu no savām vecajām fotogrāfijām (fotogrāfs, ar pārtraukumiem, esmu bijis jau no skolas gadiem), noskannēju un izkrāsoju. Smalki sakot, tas jau saucas par datorgrafiku, bet būtība jau no tā nemainās. Vispār tīri par hobiju vien, jau šo manu darbošanos arī nevar nosaukt: ir gadījušie arī nopietnāki darbi, bet tas jau ir cits stāsts...
Kas man sanāk no tiem krāsošanas darbiem, to varat vērtēt paši. Te gan ir ne tikai manas fotogrāfijas vien...