Līdz ar to atļaujos plašākai sabiedrībai deklarēt, ka nemaz tik svēta neesmu, kā mans niks, bet varu izlikties kaut vai par beigtu, ja amats prasa nevainīgu klusēšanu.

Mans hobijs jau no bērna kājas ir mūzika. Esmu operas bērns, kas nozīmē, ka klasiskās nokrāsas mūzikas jomā mani pievilina pie radio aparāta jebkurā diennakts laikā. Tā visa iespaidā mani cienītie vecāki parūpējās, lai es saslimtu ar dziedāšanas māniju. Tā nu gribot negribot nākas dziedāt koros no neatminamiem laikiem.

Ikdienā parasti mēdzu pieklājīgā skatā tērpusies solīdi figurēt kantorī. Taču, ko līdz priekškars krīt, tērpi mainās, mans otrs es laužas ārā, ka vai!! Varu būt arī klusa un neciešami romantiska, bet pēc brīža - dārdināt mūziku un ālēties (viens no maniem iecienītākajiem darbības vārdiem, jo ietver sevī daudz, un tā arī īsti nepasaka neko).