Ir jau cilvēki, kuriem vispār nav nekādas vājības, nekāda jājamā zirdziņa, bet tādas personas ir sevišķs dabas untums, tāpat kā kreiļi, svētie, veģetārieši un citas izņēmuma parādības. Normālu cilvēku iezīmē zināms kluss dulnums, ko dēvē par jājamo zirdziņu; cilvēks, piemēram, krāj pastmarkas, audzē kaktusus vai zelta zivtiņas, ir aizrautīgs sēņotājs, šahists, tvarsta ēterā īsviļņus un tā tālāk. Jūs variet pazīt kādu gadiem ilgi un pēkšņi pārsteigts uzzināt, ka viņš vāc porcelānu vai kaislīgi nododas baložu audzēšanai. Neviens parasti nerunā par par saviem hobijiem; droši vien viņš mazliet kaunās; vismaz skaidrs, ka viņš ar tiem neterorizē savu apkārtni.

Tās nav manas idejas, to ir teicis nelaiķis pans Čapeks apmēram pusgadsimtu atpakaļ. Kopš tā laika jau nekas nav mainījies - cilvēks tāpat nododas saviem vaļaspriekiem, savām klusajām rotaļām, kuras citiem nesaprast. Bet mēs šeit esam tādā īpašā statusā: mums visiem ir viens vaļasprieks: sarunas Tīklā. Un, visticamāk, ka tas nav vienīgais vaļasprieks kas mūs visus vieno. Šī lappuse ir speciāli paredzēta tiem, kuriem ir kāds vaļasprieks, hobijs, aizraušanās, jukšanas punkts un par kuru viņš gribētu pavēstīt citiem. Zinu, ka mūsu vidū ir daudz mūzikas mīļotāju, domāju, ka ar laiku mēs varētu atvērt mūzikas lappusi, kurā varētu publicēt savu CD kolekciju un iekārtot maiņas aģentūru. 
Bet tas viss jau nav iecerēts tikai ar tādu utilitāru nodomu - uzzinot cilvēka aizraušanos mēs arī cilvēku vērtējam un iepazīstam no pavisam citas puses. Un, galu galā, tas jau ir  mūsu visu slēptais mērķis dzīvojot šeit - iepazīt vienam otru.