Īss raksturojums.
Vārds - Rasa, jo nepārvarami patīk dušoties dārza smidzinātājos un dievina kaujas ar ūdens šļūteni.
Īstais vārds - Orhideja, etc., vajadzēja vārdu uz burta O.
Vecums - it kā divi gadi, bet nopietnības nekādas.
Uzvedība - kā neaudzinātam kucēnam, kurš ir lieliski iedresēts pildīt komandas, bet neredz iemeslu kāpēc to vajadzētu darīt.
Mīļākās nodarbes -
- skaļi riet, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību un radītu nikna un neapšaubāmi kodīga suņa iespaidu;
- uzbrukt saimnieku automašīnai (īpaši, kad tā brauc iekšā pagalmā) un pa visām varītēm censties tajā ielēkt, kā arī izdzenāt pasažierus pa salonu.
Piebilde: Mājas dauzonīgākajam iemītniekam auto ir īpaši mīļa vieta, jo mūsu stāsta varone šad un tad tiek vesta ekskursijās pa vēl neapgūtiem mežiem un laukiem (citur jau viņu nevar laist ganīties!).
Un tagad iedomājieties situāciju. Ir agrs rīts, saimniekiem, kā jau visiem normāliem cilvēkiem, ir jādodas neizdibināmās dienas gaitās.
Lai to izdarītu no mājas ir jānokļūst pagalmā, tad mašīnā, un visbeidzot no pagalma ārā. Jūs domājat tas ir tik vienkārši kā izskatās? - Nu, protams, ja vien mājās nav suns.
Kad nu rīta kafija ir padzerta, var sākt raudzīties uz dienas gaitām ar gaišāku prātu. Kopā ar saimniekiem Rasa dodas pie durvīm, lai īstenotu savu nodomu - tiktu ārā. Sunīts tūlīt nosēžas tā, lai aizšķērsotu visiem ceļu (ņemot vērā, ka vilki nav nekādi mazie bobīši, šī metode iedarbojas), savelk nevainīgu purna izteiksmi un sāk smilkstēt, īdēt, vaukšķēt, ar vārdu sakot, dara visu iespējamo, lai sāktu krist uz nerviem. To viņai ilgi nav jāgaida, jo šādu žēlabainu troksni nevar izturēt neviens, kur nu vēl saimnieka maigā sirds, un rezultātā, lai visiem tā jau saasinātā nervu sistēma nostātos savās vietās, sunīti izlaiž nevainīgā pastaigā pa pagalmu.
Saimnieki vēl iemet pēdējo acu skatu spogulī, sakārto mēteļus un dodas ārā. Te nu sākas problēmas - viens neuzmanīgs solis un suns būs mašīnas salonā, ja ņem vērā, ka pēc tam Rasiņu būs gandrīz neiespējami izvilināt no mašīnas ārā, tad ar šo brīdi situāciju var sākt uzskatīt par dramatisku.
Šoferis atslēdz mašīnu, pārējie garlaikoti skatās apkārt un kāda nepiedodama neuzmanība!! šoferis atver savas durvis. Hop! un Rasa veikli ielēkšo mašīnā, lieki piebilst - ar dubļainām ķepām, un, nevīžīgi pasperot ātrumkloķi, aizlien uz aizmugurējā sēdekļa. Mājinieki šausmās saķer galvas - viens sāk meklēt desas luņķi, otrs - cepešus, trešais - lūko pēc skābiem gurķiem (arī tos suns pieskaita pie savām delikatesēm).
Visas auto durvis tiek atvērtas vaļā, cerībā, ka Rasai, kā jau smalkai dāmai, varbūt nepatiks caurvējš. Katrs mājas iemītnieks ar savu kārumu padusē sāk lūgties dievīgo sunīti pagodināt pagalma zemi ar ķepas pieskārienu. Nepaiet ne puse stundas, un suns ir kārdināšanai padevies.
Šitā izdevība jāizmanto! Visi veikli salec auto, bet te Tev nu bija, vārti taču ciet un suns ārā. Ko nu darīt, kā tikt laukā?
Nākas likt lietā mūsdienu pasaules sasniegumus. Saimnieks drudžaini sāk rakāties pa portfeli, pamatoti cerot atrast telefonu, meklētais atrodas. Zvana saviem vecīšiem, sak` - velciet to suni iekšā, nevaram tak tik laukā! Vecīši kaut ko nikni nobubina par domāšanu pirms darīšanas, bet nekas jau cits neatliek. Mašīnā sēdoši pa logu var novērot zināmu rosību mājā, un pēc mirkļa plaši atveras mājas durvis, lai atkal aicinātu suni iekšā. Rasa krietni izālējusies, izdauzījusies, nolemj doties iekšā.
Visi atviegloti uzelpo, kāds atver vārtus, nu beidzot var mierīgi braukt dienas gaitās! Ak, kungs, bet cik ir pulkstenis?!! Visi šausmās sastingst Gāzi grīdā!! Un jūs vēl brīnāties, kāpēc rodas satiksmes negadījumi.
Tādas klapatas, un tas viss suņa dēļ, bet sakoduši zobus ciešam, jo Rasiņa visā visumā ir jauks suns. Jāpiedod!