Mūsu sarakstē ir kāds, visai satraucošs moments: tā savstarpējās
uzminēšanas spēlīte, kuru te spēlējam. Mēs uzdodam jautājumus, lai mēģinātu
kaut ko uzzināt par savu sarunu partneri; mēs stāstām par sevi, jo gribam sevi
parādīt, atklāt sevi otram. Mums ir gan strūklaka, gan tematiskās
nišas, gan vārtrūme, gan balkoni, uz viena Thimoty no rītiem rīta rosmi taisa,
stāvu zemāk JM staipās un žāvājas. Rīta agrumā pagalmā ietraucas Spīgana,
starojoša kā parasti, un uzsmaida otto, kurš domīgs sēž uz soliņa un apcer gaidāmo
dienu. Lēnām pagalmā sarodās arī citi ļautiņi - Jautātāja, Mamuts, Jete,
SV, Sussi, Zibu, Puce, DDT un pārējie
Vispār mums ir viss, ko vien tu spēj izfantazēt!
Jā, vēl mums ir Rīta Cilvēki, Vakara Cilvēki, Diennaktnieki un
VisuNedēļuStrādājošie.
Bet te ir tas, ko mēs katrs esam gribējuši (varējuši) pateikt paši
par sevi. Un parādīt.
|